Seminārs projekta “Eiropa pilsoņiem“ ietvaros Kumrovec (Horvātijā) Jauni Eiropas lauki: inovatīvas vietējās stratēģijas un vēsturiskie ciemati
(The new European ruralities: Innovative local development strategies and historic villages)
No 24.-28.septembrim uz projekta semināru ciematā Kumrovec ( Horvātija) devās trīs Dagdas novada pašvaldības darbinieki (Jānis Viļums, Artjoms Gekišs un Aivars Bačkurs) ar mērķi pārstāvēt un dalīties pieredzē ar Dagdas novada labās prakses piemēriem. Kumrovecs: mazs ciematiņš atrodas Sutlas upes krastos, ļoti kalnainā, bet gleznainā apvidū, robežojas ar Slovēniju. Ļoti iemīļots tūrisma objekts. Var apciemot vietējo horvātu ekotūrisma piedāvātās atpūtas vietas, baudīt horvātu delikateses, cilvēku viesmīlību un kalnaino mieru. Ciematā dzīvo 1854 iedzīvotāji. Šeit ir dzimis bijušais Dienvidslāvijas prezidents Josifs Brozs Tito, tagad šeit atrodas viņa memoriālais muzejs. Ja kādam interesē vairāk izlasīt par šo muzeju, tad iesaku to izdarīt internetā. Ļoti interesanti bija izstaigāt istabas, kur dzīvoja mazais Tito . Ēdamistabā uz galda stāv maizes apaļa mulāža. Tieši tādas formas apaļu maizi cep arī mūsdienās šeit (maize-horvātu valodā kruh- krievu val. круг). Kumrovecā atrodas arī etnogrāfiskais muzejs ar 18 mājiņām, kas parāda, kā dzīvoja vietējie horvāti 19.-20. gadsimtā. Projekta laikā tikās pašvaldību dalībnieki no 7 valstīm. Tā bija fantastiska iespēja pārņemt citu valstu pieredzi darbā ar pārrobežu un lokāliem projektiem, iepazīt citas kultūras, mentalitātes un vienkārši uzzināt par cilvēku dzīves atšķirībām ārzemēs.
Pirmajā dienā mēs iepazināmies viens ar otru, nezaudējot ne sekundes jau pie pirmajām kopējām pusdienām. Pēcpusdienā notika koordinatoru tikšanās, kuras laikā tika izrunāti svarīgi jautājumi sekmīgai projekta norisei arī nākotnē. Noslēgumā tika piedāvāta iespēja doties nelielā ekskursijā pa Kumrovecu, ko mēs labprāt izmantojām un apskatījām skaistākos un lielākos vietējos celtņu pārbūves projektus, un iepazināmies ar vietējo mūziku un horvātu nacionālajiem ēdieniem.
Otrās dienas rītā mēs ķērāmies pie darba, iesākām rītu ar Kumrovecas mēra, komiteju un nevalstisko biedrību vadītāju uzrunām. Turpinājumā mūs iepazīstināja ar Kumrovecas ciematiņu prezentācijas veidā, kur varēja vērot daudzus statistikas rādītājus pilsētā. Tad tika dots vārds mums, projekta dalībniekiem un mēs sākām dalīties savā “labās prakses” projektu pieredzē. Kā labās prakses piemērs šim semināram tika izvēlēta Ezernieku pagasta Jaundomes muiža, kas tik tiešām ir viena no unikālākajām vietām Dagdas novadā, un pateicoties inovatīviem darbiniekiem, kas ikdienā strādā Jaundomē, mēs varam vērot šī kultūras un tūrisma objekta pozitīvo izaugsmi gan infrastruktūras jomā, gan tūrisma jomā. Dagdas novada domes izpilddirektors komentēja jaunizveidoto filmu par Jaundomes muižu, ko veidoja Līga Vaivode un Jānis Viļums. Es savukārt stāstīju par Ezernieku pagasta Saieta nama organizētajiem kultūras pasākumiem. Saistošas bija arī ārzemju partneru prezentācijas: kino vakaru organizēšana ciematiņos, brīvprātīgo darbs, bērnu un jauniešu iesaistīšana ciemata kultūras dzīvē, kā arī kā mūsdienu cilvēku un kultūru ietekmē informācijas tehnoloģiju daudzveidība.
Trešajā dienā, mēs diskutējām par redzēto mūsu prezentācijās, izrunājām, ko varētu darīt savādāk, vai arī tieši pretēji, neko nemainīt, lai pasākums būtu saglabātu savu vērtību un būtu īstenots ar to mērķi, kas bija plānots. Dienas noslēgumā apmeklējām šī gada vīnogu ražas festivālu un lielisku mūzikas koncertu. Šis pasākums notiek ikgadu un ir ciematiņa Pregrado kultūrvēsturiskais mantojums. Projekta seminārs tika organizēts augstā līmenī.
Šo dienu laikā tika gūtas daudzas labas atziņas par citu valstu pieredzi darbā ar projektiem, kā arī mēs atgriezāmies ar jaunām idejām un spēka pilni, lai tās realizēt. ROKU ROKĀ ESAM KOPĀ.
Informācija par projektu #EuSAVE mājaslapā: https://www.vimianzo.gal/eusave/.
Aktualitātes projektā tiek publicētas: https://www.facebook.com/EuSAVE/?ref=br_rs
Projekts ir līdzfinansēts no Eiropas Savienības programmas “Eiropa pilsoņiem” līdzekļiem.
Savās pārdomās dalījās semināra dalībnieks Aivars Bačkurs